Ciparu nieze

Par nodokļiem

jurgis — Thu, 24 Mar 2011 11:40:34 +0000

Runājot par nodokļiem un to izlietojumu, ir dažas lietas, uz kurām ar šīs vizualizācijas palīdzību vēlos vērst uzmanību. Pirmkārt, nodokļu ieņēmumi balstās uz 4 galvenajiem nodokļiem – sociālās apdrošināšanas iemaksām, PVN, IIN un akcīzi; pārējie ir vairāk tādi kā satelītnodokļi (protams, ne mazāk būtiski). Otrkārt, tikai 2 no šiem nonāk valsts pamatbudžetā. Treškārt, nodokļi spēj finansēt tikai daļu no valsts tēriņiem (balatais vs rozā) – atlikums nāk no visdažādākās ārvalstu palīdzības un galu galā aizņēmuma. Un ceturtkārt, secinājums man pašam – ja par vasts budžeta izlietojumu ir iespējams gūt priekšstatu gan funkcionālā sadalījumā (kā šeit), gan administratīvā sadalījumā (kā budžeta likumā), tad dies’viņzinkas notiek ar pašvaldību budžetiem - ja nebūtu runa par mūsu pašu naudu, tad gribētos teikt, ka pat tāds kā noslēpumains romantisks plīvurs pār tiem.

Spiest uz bildes, pilnā izmērā viss skaidrāks.

Un jā, ar šo es piedalos LBAS konkursā par nodokļu ekosistēmas vizualizāciju.

Par internetu Latvijā

jurgis — Tue, 15 Feb 2011 15:08:56 +0000

Pirms nedēļas man smaidu izraisīja pompozs virsraksts tvnet’ā: “Divi no katriem trim Latvijas iedzīvotājiem lasa TVNET”. Tādēļ nolēmu papētīt, kā pārklājas 3 lielāko Latvijas interneta resursu auditorijas.

Izrādās, ka šīs auditorijas ir ļoti fragmentētas un ir sastopamas visdažādākajās kombinācijās - piemēram, “delfu un draugiem lietotāji, kuri nelieto inbox”, vai arī “lietoju tikai inbox”. Kopumā mani nedaudz pārsteidza to lietotāju skaits, kuri lieto visus trīs lielākos Latvijas interneta resursus; biju domājis, ka tam jābūt lielākam.

Runājot par pašu tvnet’u – šeit var apskatīt tā lietotāju skaitu. Pētījumi protams ir dažādi un tāpat to metodoloģijas, bet blefot tomēr arī vajag saprāta un gaumes robežās (pat paša tvnet norādītajam lasītāju skaitam tomēr ir patālu līdz 2/3 Latvijas iedzīvotāju).

Valdības, koalīcijas un lielā tautu staigāšana

jurgis — Thu, 23 Sep 2010 11:50:26 +0000

Ar politika.lv uztaisījām vēl vienu kopdarbu. Lai būtu iespēja atskatīties uz to, kā Saeimā pārstāvētās partijas grupējušās pēdējo 2 Saeimu laikā.

Šeit video ar ekspertu komentāriem.

Klikšķis uz bildes, lai skatītu pilnā izmērā.

10 gadi valdībā

jurgis — Wed, 15 Sep 2010 07:32:04 +0000

Par godu vēlēšanām sadarbībā ar politika.lv izveidojām infografiku par pēdējiem 10 gadiem Latvijas politikā. Par to, cik ilgi katrs politiskais spēks ir bijis pie varas (valdībā) un par kuru no nozarēm katrs atbildējis visilgāk.

Šeit mazs video par to, kā infografika lasāma.

Pētiet, vērtējiet, pieņemiet izsvērtu lēmumu oktobrī.

Klikšķis uz attēla, lai skatītu pilnā izmērā.

Starptautiskais aizdevums

jurgis — Wed, 21 Jul 2010 19:05:38 +0000

Situācija ap starptaustisko aizņēmumu pastāvīgi mainās, bet par spīti tam nolēmu piefiksēt situāciju uz šo konkrēto brīdi. Infografika ir veidota, par pamatu ņemot sākotnējo vienošanos par 7.5 miljardeim eiro. Tagad ir skaidrs, ka visu šo naudu neaizņemsimies, bet tajā visā tomēr ir zināma nenoteiktība. Par jau saņemtās naudas izlietojumu dati diemžēl nav paši aktuālākie, bet toties precīzi. Publiski ir operēts arī ar jaunākiem datiem, bet īsti nezināju kā attēlot tādus lielumus kā lauvas tiesa vai lielākā daļa. Jebkurā gadījumā, naudas izlietojuma tendence ir skaidra – jāpārfinansē valsts parāds bija.

Vēl interesanta lieta par pašu aizdevumu – pavērojiet, cik kurš ir aizdevis un tad salīdziniet, cik daudz padomus no katra mēs saņemam. Vai man vienīgajam liekas, ka Pasaules Banka runā visvairāk? Var jau gan saprast, viņi savu naudu te iegulda uz ilgāku laiku, atšķirībā no EK un SVF.

AKKA/LAA

jurgis — Tue, 22 Jun 2010 07:49:02 +0000

Lūk arī viens grafiks ne par valsts budžetu. Taču tomēr par iestādi, kuru mēs visi uzturam.

Es neesmu pret autortiesībām; gluži pretēji. Taču jautājums ir par samērību. Vai 20% no iekasētās summas ieturēt administratīvajiem izdevumiem ir samērīgi? Nav tik viennozīmīgs jautājums. Pirmā doma ir – jā, 20% taču ir gluži saprātīga komisija, ko es kā autors kādam varētu samaksāt, lai iekasē par maniem darbiem naudu. Bet tad papētam tālāk, kā tieši darbojas AKKA/LAA. Licence tur, licence šiet. Gribat apmeklētājiem bārā nospēlēt dziesmu? – Lūdzu, jums licencīte jāizņem 10 dienas iepriekš. Ak, dziesmas pašsacerētas? - Nu nekas, jums licencīti tāpat vajadzēs. AKKA/LAA nekas cits nav jādara, kā vien jāizraksta rēķini. Tas IR mazkvalificēts darbs, par kuru saviem darbiniekiem maksāt vidēji 992 LVL bruto var atļauties tikai šādas uz publikas pleciem veģetējošas organizācijas Latvijā.

Kas notiek ar AKKA/LAA izgudroto tukšo materiālo nesēju atlīdzību (domas skaidrības vārdā grafikā nosaucu to par datu nesēju nodevu), papētiet grafikā paši. Graujoši.

Un vēl protams, situācijā, kad autoriem ienākumi samazinās par 20%, AKKA/LAA taču neiedomāsies samazināt paši savas organizācijas uzturēšanas izdevumus.

P.S. atvainojos par agresīvo toni. Traģikomiskā situācija ap datu nesēju nodevu man ik reizi uzsit asinis.

P.P.S. grafikā veikts neliels labojums pie datu nesēju nodevas; biju piemirsis pieskaitīt summu par audiovizuālajiem nesējiem. Kopējā aina gan vēljoprojām traģikomiska.

Veselības ministrija

jurgis — Mon, 10 May 2010 06:55:09 +0000

Lūk, esmam tikuši arī līdz ministrijai, ap kuras budžetu pēdējā gada laikā ir bijusi vislielākā brēka. Kādām vajadzībām un kā tiek tērēts veselības nozares budžets – skatiet paši:

Liels paldies Lindai no info_a par palīdzību grafikas tapšanā un pašai Veselības ministrijai par sadarbību.

Nodokļi, nodokļi

jurgis — Fri, 30 Apr 2010 07:43:56 +0000

Pieķēru pats sevi, ka man nav skaidra priekšstata par to, cik Latvijā maksājam nodokļos un kuri nodokļi ir būtiskākie budžetam. Lieta labota, man tagad viss skaidrs. Lūk.

Interesants ir dramatiskais samazinājums akcīzes ieņēmumiem no tabakas izstrādājumiem. Izskatās, ka kāds netiek galā ar kontrabandas pīpēm. Un personīgi mani pārsteidza salīdzinoši maznozīmīgie ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa.

Valsts sekretāru algas 2006-2009

jurgis — Wed, 21 Apr 2010 08:01:37 +0000

Cik treknas algas treknajos gados bijas valsts pārvaldē? Skatieties paši.

Jāpiebilst, ka nereti algu treknumu ir noteikušas lielas atlaišanas kompensācijas, bērnu pabalsti vairākkārtējā algas apmērā u.tml. Bet lietas būtību jau tas nemaina – kopējie ienākumi gada/perioda laikā ir tādi, kādi tie ir. Jā, un vēl – šajos skaitļos nav iekļauti valsts sekretāru ienākumi, ko tie guvuši kā kapitāldaļu turētāja pārstāvji valstij piederošos/daļēji piederošos uzņēmumos.

Interesanti, ka RAPLM un Bērnu un ģimenes lietu ministriju dāmas uzskata sevi par vismaz tikpat svarīgām kā finanšu ministrijas vadība. Vismaz spriežot pēc atalgojuma. Savukārt ministrijās, kuras šķietami cietušas visvairāk budžeta/algu griešanas maratonā – veselības, izglītības, iekšlietu – valsts sekretāru algas bijušas zemākās no visām.

Latvian budget 2010 infographic

jurgis — Fri, 09 Apr 2010 13:38:49 +0000

Though very basic, but at least this much in english.