Ciparu nieze

palūko zem cipariem!

AKKA/LAA

with 50 comments

Lūk arī viens grafiks ne par valsts budžetu. Taču tomēr par iestādi, kuru mēs visi uzturam.

Es neesmu pret autortiesībām; gluži pretēji. Taču jautājums ir par samērību. Vai 20% no iekasētās summas ieturēt administratīvajiem izdevumiem ir samērīgi? Nav tik viennozīmīgs jautājums. Pirmā doma ir – jā, 20% taču ir gluži saprātīga komisija, ko es kā autors kādam varētu samaksāt, lai iekasē par maniem darbiem naudu. Bet tad papētam tālāk, kā tieši darbojas AKKA/LAA. Licence tur, licence šiet. Gribat apmeklētājiem bārā nospēlēt dziesmu? – Lūdzu, jums licencīte jāizņem 10 dienas iepriekš. Ak, dziesmas pašsacerētas?  – Nu nekas, jums licencīti tāpat vajadzēs. AKKA/LAA nekas cits nav jādara, kā vien jāizraksta rēķini. Tas IR mazkvalificēts darbs, par kuru saviem darbiniekiem maksāt vidēji 992 LVL bruto var atļauties tikai šādas uz publikas pleciem veģetējošas organizācijas Latvijā.

Kas notiek ar AKKA/LAA izgudroto tukšo materiālo nesēju atlīdzību (domas skaidrības vārdā grafikā nosaucu to par datu nesēju nodevu), papētiet grafikā paši. Graujoši.

Un vēl protams, situācijā, kad autoriem ienākumi samazinās par 20%, AKKA/LAA taču neiedomāsies samazināt paši savas organizācijas uzturēšanas izdevumus.

P.S. atvainojos par agresīvo toni. Traģikomiskā situācija ap datu nesēju nodevu man ik reizi uzsit asinis.

P.P.S. grafikā veikts neliels labojums pie datu nesēju nodevas; biju piemirsis pieskaitīt summu par audiovizuālajiem nesējiem. Kopējā aina gan vēljoprojām traģikomiska.

Advertisements

Written by jurgis

jūnijs 22, 2010 plkst. 7:49 priekšpusdienā

Publicēts vispārīgi

Tagged with

50 Atbildes

Subscribe to comments with RSS.

  1. izcili! gan par saturu, gan par noformējumu!

    Edgars

    jūnijs 22, 2010 at 8:13 priekšpusdienā

  2. Neesmu dzirdējis par neko labu, ko šī iestāde būtu paveikusi. Autortiesību likums sakārtots nav, tiesvedības precedenta nav, intelektuālā īp. turētāji par tās darbu sajūsmā nav un nereti tiem nekas netiek izmaksāts, un gala patērētājiem un pasākumu organizētāji tiek čakarēti pie pirmās izdevības, bez jebkādas elementāras pieklājības piesavienoties tiesības uz tautasdziesmām un teju katru digitālas ierīces pircēju a priori turot par zagli, pa to laiku pildot kabatas ar valsts un pilsoņu naudu. Nemaz neizteikšos par valstī topošās mūzikas vidējo kvalitāti, ko tam visam it kā vajadzētu celt. Un tas viss tikai kliķes un pazīšanās dēļ. Skumji.

  3. Ļoti labi pārskatāms grafiks. Tālākos komentārus neprasa.

    Raivis

    jūnijs 22, 2010 at 10:00 priekšpusdienā

  4. Tāds sviestains autortiesību likums mums ir un aģentūra darbojas tā ietvaros. Ja runā par to datu nesēju nodokli – dīvaini, ka neviens satversmes tiesā nav mēģinājis legalizēt torentus un līdzīgas liegas. Ja reiz esam vienreiz samaksājuši autortiesību nodevu, tad uz datu nesējiem varam glabāt jebko. Visādā ziņā ētiski nevienu neapkrāpjot.

    Lai gan pats likums ir krāpniecisks. Piemēram, ja gribu parkā lasīt savus dzejoļus (protams, tā ir tas ir teorētisks prāta vingrinājums), tad man būtu jāsamaksā nodeva lakai par publisku savu dzejoļu izpildīšanu. Un nekādu naudu no šīs organizācijas nesagaidītu. Praktiski – man tiktu likumiski izkrāpta nauda. Parasts rekets

    Agris

    jūnijs 22, 2010 at 10:35 priekšpusdienā

    • Tieši tā. likums ir svietsains un krāpniecisks. Un pati aģentūra jau protams ka viņu arī tādu ir ielobējusi.
      Bet ar visu to, es nesaprotu, kur skatās Kultūras ministrija un AKKA/LAA padome, kurām tas viss būtu jāuzrauga. Padomē turklāt tak vēl godājami cilvēki sēž.

      jurgis

      jūnijs 22, 2010 at 10:39 priekšpusdienā

  5. Ļoti interesants blogs. Gaidīšu arī turpmākus infografikus. Vienīgi – uz mana mazā notebook datora ļoti nepārskatāmi sanāk, jo bildes ir tik lielas, bet tur laikam nevar neko padarīt?

    Kristīne

    jūnijs 22, 2010 at 10:35 priekšpusdienā

  6. Wow, ļoti interesanti. Nez cik liela daļa no viņu pārstāvētajiem autoriem ik mēnesi nopelna kaut pusi no AKKA/LAA darbinieku mēnešalgas? Nezinu, vai tā ir vienkārši skaudība no manas puses, vai kas cits, bet tās algas mazliet duras acīs un izraisa nepatiku pret šo iestādi.

    Paldies, Jurģi. Šī publikācija trāpija arī man.

    • pag.mēn saņēmu Ls 0, šomēns Ls 9.50…

      Rolands Ūdris

      jūnijs 22, 2010 at 10:19 pēcpusdienā

    • Jā, ļoti interesanti… Paldies, Roland, par patiesības dalīšanu. Nez kā tas ir citiem labi pazīstamiem māksliniekiem? Varbūt vēl kāds vēlas padalīties ar informāciju par saviem ieguvumiem no AKKA/LAA?

  7. visu cieņu autoram 🙂

    hmmm

    jūnijs 22, 2010 at 10:48 priekšpusdienā

  8. nesparotu kapec tur blakustiesibas paradas…

    Natalija

    jūnijs 22, 2010 at 11:20 priekšpusdienā

  9. Principā ļoti laikā pacēli nedaudz pierimušo tēmu. Mani komentāri:
    1) Apakšā biku pasteidzies ar rezultātu, varēji labāk piestrādāt, jo tagad tāds bardaks nedaudz. Un nez vai pie chart ir labākais vizualizācijas veids.
    2) Nekur nav atsauces uz informācijas avotiem
    3) Domāju, ka būtu bijis pat ļoti vērtīgi atsevišķi vēlreiz uzsvērt, cik liela daļa no AKKA/LAA ienākumiem ir saistīti ar diskutabliem vai arī ar autoru darbu izpildījumu tieši nesaistītiem izdevumiem. Piemēram, ja paņemtu to pašu veikalu Rīgas centrā, kur darbinieki klausās mūziku un vizuāli parādītu, kas galu galā teorētiski paliek darba autoram (jo tāpat nav skaidrs, kā AKKA/LAA var sadalīt šo naudu autoriem nezinot, ko darbinieks veikalā klausās).
    4) Blakustiesības un producenti te tiešām, kā jau Natālija minēja, ir kaut kā pavisam nesaprotami parādījušies, jo ar šiem jautājumiem (tai skaitā naudas iekasēšana un izmaksa) nodarbojas pavisam cita organizācija: LaIPA (www.laipa.org)

    Mr. Serge

    jūnijs 22, 2010 at 11:48 priekšpusdienā

    • 1) tas ir tavs viedoklis, ok. mākslinieks neesmu un attiecīgu ambīciju man nav.
      2) informācijai izmantots AKKA/LAA publiskais gada pārskats, aizmirsu norādīt. likās, ka tas pašsaprotami.
      3) mans lūgums AKKA/LAA sniegt detalizētāku informāciju tika laipni noraidīts. šis ir tas, ko iespējams izdarīt ar publiski pieejamajiem datiem. šobrīd pat nav pieejams sadalījums izmaksātajām atlīdzībām starp literatūras, vizuālajiem vai mūzikas autordarbiem. bet jā, protams, man arī gribētos gan sadalījumu, gan pašu procesu detalizētāk ilustrēt.
      4) acīmredzot AKKA/LAA ievāc naudu arī priekš laipas, ja reiz savā gada pārskatā norāda, ka ir gan iekasējusi, gan izmaksājusi naudu par blakustiesībām. nejautājiet man, kādēļ 🙂

      jurgis

      jūnijs 22, 2010 at 12:03 pēcpusdienā

  10. “Un vēl protams, situācijā, kad autoriem ienākumi samazinās par 20%, AKKA/LAA taču neiedomāsies samazināt paši savas organizācijas uzturēšanas izdevumus.”———- neka pārsteidzoša, jo šāda tipa veģetatīvie kantori- aļa- siltumi, ūdeņi, gāzes un elektrības, apsaimniekošanas un pašvaldības un valdības rīkojas tieši ta pat! tas ka cilvēkiem ienākumi ir apstajušies kautkāda ’95 gada līmenī, nevienam netraucē no viņiem kāst tarifus, kuri apstiprināti pašā ekonomikas plaukumā!
    unpar ko kautkāda akalakas labāka? tādi pat iznīcināma kampēju /liekēžu organizācija.

    Agrais

    jūnijs 22, 2010 at 12:15 pēcpusdienā

  11. vai tad, ja man nav noslēgts līgums ar kādu autortiesību organizāciju, es nevaru izpildīt savas dziesmas publiski un nevienam neko nemaksāt?

    liekas, ka varu gan!

    pulkstenis

    jūnijs 22, 2010 at 1:04 pēcpusdienā

    • Nevari gan. Šīs tiesības publiski pārvalda AKKA/LAA un tas, ka Tev nav noslēgts līgums nevienu neuztrauc. Tev ir jāmaksā!

      Agris

      jūnijs 23, 2010 at 6:03 priekšpusdienā

  12. Pateicos Jurģi!
    Ar vienkāršu komentāru un galvenais pareiziem uzsvariem
    pievērsiet uzmanību mūsu sabiedrībā plaukstošajam parazītismam.
    Dzīvesveids, kur strādniekam tiek kauls, tauki un gaļa “regulētājiem” un
    “saimniekiem”. Kāda jēga ko darīt?
    Novēlu visiem Priecīgus Līgo un Saulainu Jāņus!

    Modris Skujiņš

    jūnijs 22, 2010 at 1:27 pēcpusdienā

  13. principaa ja es par katru matricu jau maksaaju sodu, tad es varu kachaat un dedzinat piraatisko. jeb tad mani veelreiz sodiis? Dubultsods? Vai ir kaads labs jusrists (ja nav tad es shito pats pacelshu), kursh saprot “presumption of innocence” – proti ‘innocent unless proven guilty’. No KAKAS puses tas tiek rupji paarkaapts. Ja es rakstu saveejos video (un tieshaam es to daru) matricaas, tad ar kaadu pamatu mani soda? Un ja pat vonji saka ka es varu nest matricas pie vinjiem – pieraadiit ka tur tika ierakstiiti privaati dati – pieraadiit kaa? Vinji reaali ieliks draivaa un luurees manu privaatos video? Atkal neozh peec privacy paarkaapuma? Shito lunatronu vajag savaldiit ar likumu – savaadaak tie ir paaraak izlaidushies patvaljaa un bauda NOZAGTU naudu.

    ainis

    jūnijs 22, 2010 at 8:17 pēcpusdienā

    • Diezgan paneciešams kantoris AKKA/LAA, bet nelaime ir tāda, ka viņi pa lielam diezgan balstās uz Bernes autortiesību konvenciju, kuru Latvija ir pieņēmusi un no kuras nevar tā vienkārši vienpusēji atteikties. Līdz ar to arī autortiesību likums un līdzīgie balstās uz šo konvenciju.

      Bernes konvencija gan ir stipri novecojusi (1886. gads!) un galīgi nepiemērota digitālam laikmetam, par to cīņa patlaban notiek jau ES līmenī, bet izmaiņas vispirms ir jāpanāk tur, tad tās nonāks arī līdz Latvijai.

      AKKAs skaidrojums par tukšo datu nesēju nodokli ir šāds:

      1) tas dod lietotājam tiesības veikt rezerves kopiju LEGĀLI iegādātam darbam (Nevis glabāt nelegāli saņemtus!)

      2) tiem, kuri iegādā datu nesējus nebūt ne AKKA/LAA admministrēto darbu glabāšanai, it kā ir tiesības saņemt nodokli atpakaļ, bet, lai to izdarītu ir jāreģistrējas viņu profesionālo lietotāju reģistrā, katru mēnesi jāsūta atskaites par izmantojumu, un — cik redzu, to nemaz nevar izdarīt privātpersona!

      Tādi, lūk, pīrāgi.

      Grrr

      jūlijs 8, 2010 at 6:34 priekšpusdienā

  14. Varētu padomāt, ka, ja klausos savā veikalā Iglesias CD, viņš saņem no tā kādu centu…:(

    Es

    jūnijs 23, 2010 at 12:27 pēcpusdienā

  15. Akka ir vēl viena vecās mūzikas industrijas nevēlama palieka, kas par katru cenu tiecas palikt apritē. Tieši viņu dēļ nepērku vairs Latvijā nedz CD/DVD matricas, nedz jebkādus datu nesējus, jo tā ir vējā izmesta nauda. Teorētiski, ja reiz esmu samaksājis nodevu, tad kopēju uz diskiem ko vien vēlos, bet nē. Tikpat labi varu saglabāt čeku, sakopēt uz tiem diskiem savas fotogrāfijas un iespert šos tiesā par nepamatotu nodevas iekasēšanu plus vēl morālā kompensācija, bet tak arī to nevar. Secinājums – no tās nodevas nav jēgas nodevas maksātājiem, tātad arī maksāt nav jēgas. Sorry, bet tā tas ir. Mēs maksājam nodokļus, lai saņemtu kaut ko pretī, tomēr. Acīmredzot uz Akku tas neattiecas. Tālāk, par mūzikas atskaņošanu sabiedriskā vietā – nu labi, ja esi pats novilcis kaudzi ar mp3 un atskaņo, tad nu tā kā būtu kaut kas jāmaksā, bet kāda mārrutka pēc jāmaksā, ja atskaņo radio, kad radiostacija jau maksā akkai nodevu, lai viņu atskaņoto mūziku varētu klausīties sabiedrībā? Sviests. Ja viņi grib, lai viņus ņem nopietni, tad, lai piedomā pie savas rīcības un sāk darboties tiešām cilvēkiem par labu, nevis kā kārtējā naudas kāšanas iestāde.

    Sergejs

    jūnijs 25, 2010 at 4:01 pēcpusdienā

  16. Atceroties par Creative Commons un AKKA/LAA kā “noklusēto” reketieri/iekasētāju, interesanti būtu praktiski noskaidrot, ka ja es spēlēju mūziku, kas ir CC-BY-SA licenzēta, vai AKKA/LAA var iekasēt naudu (Ja autors ir precīzi ar izplatīšanas līgumu atļāvis izmantot mūziku visa veida vajadzībām)?

    Pēteris Krišjānis

    jūnijs 27, 2010 at 12:31 pēcpusdienā

    • man tiesi tagad ir loti aizraujosa sarakste ar Kulturas Ministriju sakara ar Creative Commons. Si sarakste sakas tiesi pec sarunam ar AKKA/LAA.

      Natalija

      jūnijs 27, 2010 at 12:38 pēcpusdienā

  17. Natalija, padalīsies ar rezumē pēc tam ka tā sarakste būs beigusies? 🙂 Tā būtu ļoti interesanta tēma, par ko diskutēt.

    Pēteris Krišjānis

    jūnijs 27, 2010 at 4:43 pēcpusdienā

    • ja, noteikti. Sarakste ir visnotal interesanta. KM vai nu tiesam nezin kas ir CC vai nu izliekas…

      Natalija

      jūnijs 27, 2010 at 5:15 pēcpusdienā

    • Natalija, un kā ir ar CC licenci un savu biznesiņu piedāvājot fonogrammas CC licences ietvaros? Vai tad jūsu kantoris nevārās uz “klientu apkalpošanu”, piedāvājot darbus CC licences ietvaros? Vai tad tas nav pret CC būtību, ko a? 😉
      P.S. man ar Kultūras ministriju nav nekāds sakars, esmu mūzikas lietotājs 🙂

      Optimiste

      jūlijs 2, 2010 at 11:53 priekšpusdienā

    • Optimiste!

      Ja Jums nav sakars ar Minsitriju, tad noteikti ir ar LAIPA. 🙂 Tad lasiet atbidles LAIPA. JA ar AKKA/LAA, lasiet atbildes Kulturas Ministrijai. 🙂

      Atbildot uz Jusu jautajumu. Mes nevaramies. Tas nav pretruna ar CC butibu. Lai spriestu par CC butibu, iesaku vispirms iepazities ar CC butibu. Isas un saprotamas atbildes skat musu atbildes LAIPA vai KM.

      Lai jaukas brivdienas,
      Natalija

      Natalija

      jūlijs 2, 2010 at 12:05 pēcpusdienā

  18. Man nav nekādu iespēju piekļūt nevienai no atbildēm, jo ar minētajām organizācijām neesmu saistīta 😦

    Ar CC būtību tā kā esmu iepazinusies, izstudējot viņu mājas lapu, kad uzzināju par jūsu uzņēmumu.

    Optimiste

    jūlijs 2, 2010 at 12:19 pēcpusdienā

    • 🙂 tad kapec tads iespaids, ka mes varamies? 🙂

      Natalija

      jūlijs 2, 2010 at 12:23 pēcpusdienā

    • Tapec, ka jus savus pakalpojumus piedavajat par maksu, piedavajot izmantot CC licences ietvaros piedavatos darbus.

      Optimiste

      jūlijs 2, 2010 at 12:39 pēcpusdienā

    • bet makslinieki, kas to izpilda ari grib est…

      Natalija

      jūlijs 2, 2010 at 12:46 pēcpusdienā

    • Paga, vai tad CC neattiecas arī uz māksliniekiem, kas izpilda?

      Optimiste

      jūlijs 2, 2010 at 12:48 pēcpusdienā

    • attiecas.

      Natalija

      jūlijs 2, 2010 at 12:48 pēcpusdienā

    • Vai padalīsieties sīkākā situācijas izklāstā – par ko īsti ir diskusija? Kas tas par uzņēmumu, un kas par problēmu?

      jurgis

      jūlijs 2, 2010 at 12:52 pēcpusdienā

    • Natalija, un ar ko tad jūs pēc būtības atšķiraties no AKKA un LAIPA? Man liekas, ka vēl trakāk – jūs taisat biznesu uz to darbu rēķina, kuri sabiedrībai tiek piedāvāti par brīvu.

      Optimiste

      jūlijs 2, 2010 at 12:57 pēcpusdienā

    • Optimiste, jauks provokacijas meginajums, bet neizdevies. Detalas neiesu, velreiz iesaku iepazities ar CC. kaut vai dala no cc darbiem ir pieejama par brivu nesaprotu sasutumu par to, ka makslinieki, kas to izdala par brivu, sanem par to ari naudu.

      Natalija

      jūlijs 2, 2010 at 1:03 pēcpusdienā

    • problema ir tada, ka musu uznemums popularize CC. Visi ir laimigi – klienti, muziki, bet ne KM un AKKA/LAA un LAIPA. Seit ir laikam parstavis no kadam augstakminetam iestadem.

      Natalija

      jūlijs 2, 2010 at 1:06 pēcpusdienā

    • Cilvēkam visbiežāk ir raksturīgi neiet detaļās, kad nav ko teikt 😉

      Pat, ja te būtu pārstāvis no “augstākminētām iestādēm”, tas nemaina to, ka vāraties uz to mākslinieku rēķina, kas piedāvā savu mūziku par brīvu. Ja tā nav, tad pastāstiet, kā tad jūs mūziķiem naudu nosūtat?

      Optimiste

      jūlijs 2, 2010 at 1:12 pēcpusdienā

    • ak, dievs! es pat nezinu ka lai Jums vel jauzraksta: ja es saku, ka mes neuzvaramies, ja es saku, ka makslinieki sanem naudu, bet Jus vienalga vienu un to pasu – varaties, varaties un velreiz varaties. Nemam un sutam naudu. ja Jus tiesam interese detalas, ludzu, rakstiet uz nb@fonamuzika.lv un tiekamies klatiene un izrunajam.

      Natalija

      jūlijs 2, 2010 at 1:31 pēcpusdienā

    • Mieru, tikai mieru 🙂 Es pieņemu, ka mākslinieki, saņemot no jums naudu, ir bezgala pārsteigti. Starp citu, kā jūs iegūstat viņu konta detaļas, ja klieniem piedāvājat mūziku no lapām, kur tā ir pieejama par brīvu un kur mākslinieki tās publicē BEZ konta numura?
      Ehhh, labi. Man patika šī diskusija 🙂

      Optimiste

      jūlijs 2, 2010 at 1:51 pēcpusdienā

    • mes neiegustam so muziku no lapam, kur ta ir pieejama par brivu. mums ir savi kanali, ta skaita ari norekinu kanali. ja, vini tiesam ir parsteigti, ka latvija kads klausas vinu muziku.

      Natalija

      jūlijs 2, 2010 at 1:56 pēcpusdienā

  19. Ok, par “kanāliem” viss skaidrs 😉 Bet vēl tomēr jautājums – ar ko jūs tādā gadījumā atšķiraties no AKKA un LAIPA?

    Optimiste

    jūlijs 2, 2010 at 2:07 pēcpusdienā

    • ar to ka mums nav glita biroja un mes nesanemam milzigas algas, vispar nesanemam algas 🙂 ar to ka mes neiekasam obligatas nodevas, ar to ka nauda tiesam sasniedz maksliniekus, ar to ka mes popularizejam vinu muziku.
      ta ir taisniba un kaut vai dala no tam ir nenopietna toni, tad ja nopietni:

      gala lietotajam jabut izveles brivibai, kadu muziku vins grib klausities, tapat ari maksliniekiem jabut brivibai izvele, ka savu muziku izplatit, popularizet, kuros gadijumos sanemt naudu un kuros ne. mes so alternativu piedavajam. tik pat labi ar to var nodarboties kaut vai vel miljons uznemumu. galvena atskiriba, ka nekas nav piespiedu karta un galu gala, tacu staigajiet pa internet lapam, ieladejiet to bezmaksas muziku, spelejiet to sava bara, veikala un tml. neviens Jums to neliedz un mes neliedzam un busim tikai priecigi par so. seit ari sakas tas daudzveidibas skaistums.
      lai sagatavotu savu bazi savai darbibai, mums panema pusgadu apzinat muzikas avotus. mes jutamies gandariti un priecigi par savu darbu, to rezultatiem un makslinieku sasniegumiem.

      Natalija

      jūlijs 2, 2010 at 2:30 pēcpusdienā

    • Interesanta diskusija. Vienīgi kaut kas man īsti nelīmējas kopā – mūzika par brīvu, tomēr klients maksā? Autori un izpildītāji ievieto savus darbus dažādās vietnēs, voluntāri atsakoties no atlīdzības, tomēr gala lietotājs jums maksā un tad mākslinieki ir laimīgi, ka saņem naudu… bet par ko? Viņi taču ir atteikušies no tās. Vai nu viņi ir liekuļi, vai arī… kaut kas te nav īsti skaidrs.

      Kāda ir vidējā summa, ko mākslinieki no jums saņem?

      Bet par lietotājiem runājot – lietotājiem VIENMĒR it bijusi brīva izvēle, kādu mūziku klausīties, tikai nez kāpēc viņi pircēju/patērētāju piesaistei izmanto lielo ierakstu kompāniju repertuāru, kas NAV par brīvu.

      Ieva

      jūlijs 2, 2010 at 5:55 pēcpusdienā

  20. vai dzirdat?
    dzelzsmetaala skaņas

    tie esam mees
    samaksaasiet tiirniekiem?

    taalaak buusim mees,
    bet mees varam…

    Anonīms

    augusts 13, 2010 at 7:44 pēcpusdienā

  21. […] Un tomēr, aicinu, pirms iegādājaties šīs licences, vēlreiz iepazīstaties ar AKKA/LAA atalgojumu sistēmu https://ciparunieze.wordpress.com/2010/06… […]

    balva « tamazliet

    februāris 29, 2012 at 2:53 pēcpusdienā

  22. Vispār AKKA/LAA ir pašu autoru veidota organizācija un viņi paši ir uzstādījuši šādus %. Par to, ka mums ir jāmaksā tas ir pavisam loģiski, jo cik cilvēku iegūst šos darbus nelegāli un autors par to neko vispār nesaņem. Katrs dzīvo kā māk un kā var. Valstī vajadzētu domāt par AL sakārtošanu, jo tas raisa daudz strīdu un nesaprašanas.

    Anonīms

    marts 10, 2014 at 12:14 pēcpusdienā

  23. Kāds vispār saprot, kur un kāpēc tiek izlietota šīs organizācijas ievāktā nauda.

    Normunds

    novembris 2, 2016 at 9:51 priekšpusdienā

  24. šī organizācija atbild par autortiesībām un atlīdzību autoriem!

    Māris

    novembris 11, 2016 at 5:26 pēcpusdienā


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: